Par obligāto pamatizglītību, 1930

Centrālās izpildkomitejas un Tautas komisāru padomes rezolūcija

Vispārējā obligātā pamatizglītība

Veiksmīgai sociālistiskajai būvniecībai ir nepieciešams pēc iespējas īsākā laikā atbrīvoties no plaši strādājošo masu kultūras un tehniskās atpalicības. Šo uzdevumu nevar atrisināt bez vispārējas sākotnējās obligātās izglītības ieviešanas.

Salīdzinot ar pirmsrevolūcijas laikiem, pamatizglītība aptver daudz plašāku skolu vecuma bērnu loku.

Tomēr vispārējās pamatizglītības sagatavošana un īstenošana līdz šim bija neapmierinoša. Padomju varas iestādes, jo īpaši izglītības komisāri un vietējās izpildkomitejas, kā arī profesionālās un sabiedriskās organizācijas, šim jautājumam veltīja nepietiekamu uzmanību.

Centrālā izpildkomiteja un PSRS Tautas komisāru padome vērš visu centrālo un vietējo pašvaldību uzmanību uz to, ka vispārējā pamatizglītība ir svarīgākais tuvākā nākotnes politiskais uzdevums. Tajā pašā laikā PSRS Centrālā izpildkomiteja un Tautas komisāru padome uzsver, ka reālus panākumus šajā jautājumā var panākt tikai ar aktīvu cilvēku un sabiedrisko organizāciju plašo masu līdzdalību.

Izsaucot profesionālās, komjaunās, kooperatīvās un citas sabiedriskās organizācijas, kā arī visus strādniekus, strādājošos zemniekus, īpaši kolektīvos lauksaimniekus un padomju inteliģenci, izrādīt vislielāko iniciatīvu un enerģiju un panākt izšķirošu uzvaru vispārējās pamatizglītības frontē, PSRS Centrālā izpildkomiteja un PSRS Tautas komisāru padome nolemj :

1. Ieviest no 1930.-1931. Gada visur PSRS, universālo obligāto izglītību bērniem (zēniem un meitenēm) 8, 9 un 10 gadu vecumā vismaz četru gadu pamatskolas kursa apjomā. Saskaņā ar to 1930. gada rudenī pieņemt visu šo vecumu bērnu, kas vēl nav uzņemti skolā, darba skolu.

No 1930. līdz 1931. gadam noteikt visu pirmās pakāpes skolas (pirmās četras darba skolas grupas) obligāto norisi visiem bērniem, kas uzņemti skolās, neatkarīgi no vecuma.

2. No 1930. līdz 1931. gadam ieviest obligāto izglītību bērniem (zēniem un meitenēm) vecumā no 11 līdz 15 gadiem, kuri nav pabeiguši pirmās četras darba skolas grupas. Viņiem organizēti paātrināti speciāli divgadu un viena gada skolas kursi un grupas skolās (atkarībā no viņu apmācības).

3. Ieviest no 1930.-1931. Gadam universālo obligāto pamatizglītību bērniem (zēniem un meitenēm) septiņu gadu skolas apjomā rūpnieciskajās pilsētās, rūpnīcu rajonos un strādnieku apmetnēs, nosakot obligāto septiņu gadu skolas pabeigšanu visiem bērniem, kuri pabeidz skolu I (pirmās četras darba skolu grupas), sākot ar tiem, kas beidzās 1929. – 1930. gadā.

Izveidot obligātu visu septiņu gadu mācību kursu pabeigšanu visiem bērniem, kas ir reģistrēti šajās skolās vienā un tajā pašā vietā no 1930. līdz 1931. gadam. Šajās jomās īpaša uzmanība jāpievērš septiņu gadu vecu rūpnīcu skolu tīkla izveidei.

Savienības valdības un autonomās republikas un reģionālās (apgabala) izpildkomitejas, kā arī rajona izpildkomitejas var ieviest obligātu septiņu gadu apmācību citās vietās, galvenokārt pilnīgas kolektīvizācijas jomās.

4. Ievērojami stiprināt kolhozu jauniešu skolu (gan dienas, gan vakara) izvietošanu no 1930. līdz 1931. gadam, lai aptvertu lielāko daļu kolhozu jauniešu 1932.-1933.

5. Īpašu sadzīves un organizatorisko grūtību dēļ dažām kultūras atpalikušām republikām un autonomiem reģioniem un dažiem attāliem rajoniem apdzīvotām apmetnēm būs atļauta novirze (ne vairāk kā 1-2 gadi) no iepriekš minētajiem vispārējās obligātās pamatizglītības periodiem.

Šīs atkāpes katrā atsevišķā gadījumā atļauj attiecīgo Savienības republiku valdības.

6. Pienākums nosūtīt bērnus uz skolu, kurai tiek ieviesta obligātā izglītība, tiek uzlikta viņu vecākiem, kā arī personām un iestādēm, kuru aprūpē bērni ir.

Šā pienākuma neizpildes gadījumā atbildība ir noteikta saskaņā ar Savienības republiku tiesību aktiem.

7. Atbildība par visu praktisko darbību veikšanu, kas nodrošina vispārējās obligātās pamatizglītības īstenošanu, tiek piešķirta pilsētas, ciema un ciema padomēm un rajona izpildkomitejām.

8. Lai nodrošinātu vispārējo obligāto pamatizglītību ar nepieciešamajiem līdzekļiem, veiciet šādus pasākumus:

a) sākot ar 1930.-1931. gadu, ievērojami jāpalielina piešķīrumi gan vietējam, gan vienotajam valsts budžetam, jo ​​īpaši fondiem, kas paredzēti skolu celtniecībai, ar īpašām subsīdijām no visas Savienības budžeta; šīs subsīdijas lielumu nosaka PSRS Tautas komisāru padome;

b) ekonomiskās, arodbiedrības, kooperatīvās un citas sabiedriskās organizācijas būtu jāiesaista vispārējās izglītības finansēšanā, kā arī vispārējās izglītības skolu būvniecībā, remontā un aprīkošanā; Ekonomisko aģentūru finanšu plānos liela mēroga kapitāla būvniecībai būtu jāietver kapitāla ieguldījumi, lai izveidotu skolas universālai izglītībai PSRS valdības un Savienības republiku valdības apstiprinātajās summās atbilstoši to piederībai;

c) būtu jāpiesaista plašo darba masu pašdarbība, pamatojoties uz sociālistisko konkurenci (īpašie atskaitījumi, ieņēmumi no zemes kultūru hektāru kolonēšanas, atbalsts no priekšniekiem, brīva darbaspēka līdzdalība utt.).

9. Tērējot naudu skolas būvniecībai, galvenokārt ir jāatbilst galvenajiem rūpniecības rajoniem un darba centriem, valsts saimniecībām, pilnīgas kolektīvizācijas zonām, kā arī kultūras atpalikušajiem nacionālajiem rajoniem.

10. Lai sniegtu vispārējo izglītību ar nepieciešamajām skolas telpām, ierosināt Savienības republiku valdībām izdot dekrētus par skolu telpu izmantošanu citiem nolūkiem paredzētajam mērķim, kā arī par bijušo muižu, konfiscēto kulak māju uc izmantošanu kā vispārējās izglītības skolām.

11. uzdot Savienības republiku valdībām, kā arī būvmateriālu izplatītājām iestādēm veikt pasākumus, lai nodrošinātu vispārējās izglītības skolu celtniecību un kapitālieguldījumus ar nepieciešamajiem būvmateriāliem, pilnībā ievērojot vispārējās pamatizglītības īstenošanas plānu.

Pilsētu, pilsētu un ciematu padomēm, kā arī rajona izpildkomitejām ir jāpabeidz skolu ēku un mēbeļu renovācija, kā arī degvielas, grāmatu, mācību grāmatu un rakstāmpiederumu iegāde pirms nākamā mācību gada sākuma.

12. Lai nodrošinātu vispārējās pamatizglītības skolas ar nepieciešamo mācību personālu saskaņā ar vispārējās izglītības plāniem, uzdodiet Savienības republiku valdībām veikt šādas darbības: t

a) steidzami paplašināt pedagoģisko institūtu un tehnisko skolu tīklu, kā arī īpašus pedagoģiskos kursus, palielināt studentu skaitu, kā arī stiprināt citu skolotāju apmācības veidu izmantošanu;

b) veic pasākumus, lai piesaistītu skolotājus, kuri strādā savā specialitātē mācīšanai;

c) iesaistīt pedagoģisko izglītības iestāžu studentus universālās apmācības darbā ražošanas prakses praksē;

d) stiprināt komunistu un darba pamatu skolotāju vidū.

13. uzdod Savienības republiku valdībām noteikt parasto skolotāju skaitu uz vienu skolotāju.

14. uzdod Savienības republiku valdībām pārskatīt pedagoģisko institūtu, tehnisko skolu un kursu mācību programmas un programmas, kā arī veikt aktivitātes, kas nodrošina skolotāju marxistu-leninistu un politehnisko apmācību.

15. Apsveriet skolotājiem uzticēto jauno uzdevumu nozīmīgumu un sarežģītību, uzdodiet Savienības republiku valdībām būtiski uzlabot skolotāju materiālo situāciju darba skolā.

No 1930.-1931. Gadam lauku darba skolas skolotājiem nodrošina pārtikas un rūpnieciskās preces atbilstoši rūpnieciskajiem darbiniekiem noteiktajiem standartiem.

16. Lai uzlabotu izglītību un nodrošinātu nabadzīgāko darba ņēmēju, lauksaimniecības darbaspēku un nabadzīgo bērnu reālu iespēju sekmīgi mācīties, veikt šādus pasākumus: t

a) no 1930. gada līdz 1931. gadam būtiski palielināt materiālo palīdzību šiem bērniem, nodrošinot bezmaksas mācību grāmatu, rakstāmpiederumu, apavu, apģērbu, pārtikas, transporta utt.

šim nolūkam būtu jāpalielina budžeta piešķīrumi šai palīdzībai, piesaistīt līdzekļus no sabiedriskajām organizācijām un jāizveido īpaši līdzekļi PSRS Tautas komisāru padomes noteiktajā veidā;

aicināt PSRS Ārlietu un iekšējās tirdzniecības komisāru un PSRS Patērētāju biedrību centrālo savienību veikt pasākumus, lai izveidotu vietējos pārtikas, apavu un apģērbu fondus, lai apmierinātu vispārējās izglītības skolu trūcīgos studentus;

b) paplašināt papildu klases ar atpalikušiem skolēniem, kā arī darba ņēmēju, lauku darbaspēka un lauku nabadzīgo bērnu iepriekšēju apmācību pirms sākumskolas; tam ir jāiesaista skolotāju sociālā darba kārtībā, vecāku, vecāku grupu audzēkņu, pionieru organizāciju, kā arī kā prakses laikā jāizmanto pedagoģisko augstskolu un tehnisko skolu studenti;

c) visos veidos stiprināt universālās izglītības skolu politechnisko raksturu;

d) uzdot Savienības republiku valdībām darba skolā noteikt parasto mācību gada ilgumu, parasti ne mazāk kā 225 skolas dienas, ņemot vērā vietējās īpatnības.

17. Lai mobilizētu padomju sabiedrības fondus un spēkus vispārējās obligātās pamatizglītības īstenošanai, steidzami izveidot reģionālās (apgabala) izpildkomitejas, rajona izpildkomitejas, pilsētas, pilsētu un ciema padomju komitejas, lai veicinātu universālo obligāto izglītību.

18. uzdot Savienības biedrību valdībām, pamatojoties uz šo dekrētu:

a) ne vēlāk kā 10 dienu laikā izdot rezolūcijas par vispārējās obligātās pamatizglītības ieviešanu;

b) pārskatot piecu gadu kultūras attīstības plānu, izstrādāt vispārējās obligātās pamatizglītības plānus, paredzot nepieciešamību nodrošināt šo plānu īstenošanu ar skolu aprīkojumu un pedagoģiskajiem spēkiem.

19. uzdod PSRS Darbinieku un zemnieku inspekcijas Tautas komisariātam un Savienības republikas Darba un zemnieku inspekcijas tautas komisāriem sistemātiski uzraudzīt vispārējo obligāto pamatizglītību.

PSRS CK priekšsēdētājs M. Kalinins

Vietnieks PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Y. Rudzutaks

PSRS CEC sekretārs A. Yenukidze

Maskava - Kremlis.

1930. gada 14. augusts

№ 43/308.

Publicēts PSRS CEC un Visu Krievijas centrālās izpildkomitejas 1930. gada 15. augusta ziņu nr.

Skatiet videoklipu: Tūkstošiem skolas vecuma bērnu nav reģistrēti nevienā mācību iestādē (Novembris 2019).

Loading...