Goda rīkojums par godu, 1947

PSKP (b) Centrālās komitejas Politiskā biroja lēmums par goda vietām PSRS ministrijās un 1947. gada 28. marta centrālajās nodaļās t
1. Ar grozījumiem apstiprināt PSRS Ministru padomes un PSKU Centrālās komitejas lēmuma projektu (b) "Par PSRS ministriju un centrālo departamentu goda tiesām" (pievienots).

2. Pirmkārt, divu nedēļu laikā organizēt Veselības ministrijas, Tirdzniecības ministrijas un Finanšu ministrijas goda tiesas.

3. Lai cīnītos pret valdības ierēdņu izglītošanu padomju patriotisma garā un padomju par padomju valsts interesēm un viņu valsts un valsts parāda augsto apziņu, PSRS ministrijās un centrālajās nodaļās tiek veidotas Goda tiesas, lai cīnītos pret nepareizu rīcību, kas mazina padomju darba ņēmēja godu un cieņu.

4. Par godu tiesā apsver PSRS ministriju un centrālo dienestu vadošo, operatīvo un zinātnisko darbinieku pretpatriotisko, pretvalstisko un antisociālo rīcību un rīcību, ja šie nodarījumi un darbības nav pakļautas kriminālsodamībai.

5. Goda tiesa sastāv no 5–7 cilvēkiem. Tiesas locekļi ir ministrijas vai departamenta darbinieki, kas ievēlēti aizklāti balsojot ministrijas vai departamenta vadošo, operatīvo un zinātnisko darbinieku sanāksmē, kā arī ministrijas vai departamenta partiju organizācijas pārstāvji un arodbiedrības Centrālās komitejas pārstāvis.

6. Tiesības izvirzīt Tiesas locekļu kandidātus ministrijas un departamenta darbinieku sanāksmē tiek piešķirtas gan partijas, gan arodbiedrību organizācijām, kā arī sanāksmes dalībniekiem. Par godu iekļaušanu Tiesas locekļu kandidātu sarakstā vai to atsaukšanu no saraksta lemj atklāta balsošana. Kandidāti, kuri saņem absolūtu balsu vairākumu, tiek uzskatīti par ievēlētiem. Ministrs un biroja vadītājs nav Goda tiesas daļa.

7. Palātas locekļi no savu locekļu vidus atklātā balsojumā ievēl goda tiesas priekšsēdētāju.

8. Goda tiesas tiek ievēlētas uz vienu gadu.

9. Lēmums nosūtīt lietu Goda tiesai pieder vai nu ministram vai departamenta vadītājam, vai arodbiedrības organizācijai, vai ministrijas vai attiecīgās struktūrvienības partiju organizācijai.

10. Pirms lietu izskatīšanas Goda tiesā ir jāpārbauda faktu pārbaude, ko priekšsēdētāja vārdā veic Revīzijas palātas locekļi. Tiesas priekšsēdētājs nosaka, kas būtu jāuzaicina par liecinieku. Apsūdzētais tiek iepazīstināts ar pārbaudes rezultātiem un viņam ir tiesības lūgt Tiesas priekšsēdētāju uzaicināt jaunus lieciniekus, pieprasīt dokumentus un sertifikātus.

11. Lietu izskatīšana Goda tiesā parasti notiek atklātā sēdē. Lietas izskatīšana Goda tiesā ir lietas materiāla izskatīšana, lietas izskatīšana, kā arī Tiesai iesniegto goda paskaidrojumu un liecinieku izskatīšana un iesniegto pierādījumu izskatīšana. Ja lietu izskata Tiesā, ministrijas vai departamenta darbinieki, kas piedalās tiesas sēdē, var rīkoties pēc būtības.

12. Goda tiesas lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu tiesas locekļu balsu vairākumu. Lēmumā norādīts pārkāpuma būtība un tiesas noteiktais sods.

13. Goda tiesa var nolemt: a) pasludināt publisku neuzticību apsūdzētajam; b) izsludināt publisku rājienu; c) nodot lietu izmeklēšanas iestādēm, lai vērstos tiesā kriminālprocesā.

14. Tiesas darbinieka godu izsludina publiski. Goda sprieduma kopija ir pievienota darbinieka personīgajai lietai.

15. Goda tiesas lēmums nav pārsūdzams.

PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs
I. Staļins
PSKP centrālās komitejas sekretārs (b)
A. Zhdanovs.

RGASPI. F. 17. Viņš. Z. D. 1064. L. 32.49−51.

Attēls priekšgalā un materiāla paziņošana galvenajā lapā: knowhistory.ru

Skatiet videoklipu: Liepājas domē U. Sesku nomaina J. Vilnītis (Aprīlis 2020).

Loading...